H.Pērsela operas Didona un Enejs koncertuzvedums kamerkora Ventspils izpildījumā
Iespējams, tikai pēc kāda laika tā īsti tiks novērtēts, cik būtisks kultūras dzinulis Ventspilī bijis izcilā angļu baroka komponista Henrija Pērsela operas Didona un Enejs koncertuzvedums, kas sagatavots pašu ventspilnieku spēkiem pilsētas un rajona virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Uzvedums pārsteidz gan ar izrādes dalībnieku — visu kamerkora Ventspils dziedātāju (ne tikai solistu!) māksliniecisko azartu, gan ar muzikalitāti, vokālo kultūru, kā arī baroka stila un “gramatikas” izpratni. Pašu gādāts un šūdināts ir arī scenogrāfiskais noformējums un zīmīgi antīkie kostīmu elementi, starp citu, no visvienkāršākās marles. Papildspēki no Rīgas ir tikai baroka orķestris Collegium Musicum Rīga ar tā vadītāju Māri Kupču pie Rīgas Doma kora skolas laipni aizdotā klavesīna. Ar pastarpinātu padomu “no attāluma” diriģentam palīdzējusi arī māksliniece Kristīne Jurjāne un režisors Uģis Brikmanis.
Šādi radītā operas koncertuzveduma pirmizrādēs Ventspils Livonijas ordeņa pilī, kas abas notika pērnvasar pilsētas svētkos, visiem skatītājiem vietu pat nepietika. Tas arī patiesībā bijis iemesls izrādi atkārtot vēl divas reizes pagājušajā svētdienā (26.II).
Lai arī īsto koncertzāli senajā, daļēji restaurētajā pilī vēl tikai gaida, uzvedums lieliski iederas apjumtajā pils iekšpagalmā. Telpas aptumšošanai stiklotais jumts no iekšpuses apslēpts aiz liela, nostiepta audekla — un izrādi var izdaiļot arī ar gaismu efektiem. Te saulaini (operas sākumā), te sarkani (ainā ar raganām), zaļi (medību skatā) vai metanītsidrabaini (vīzijas brīdī), tie pastiprina solistu un kora dziedājumā un skatuviskajos žestos atklātos emocionālos stāvokļus jeb tā dēvētos afektus un rada teātra izrādes atmosfēru.
Operā apdziedātos Vergilija traģēdijas motīvus par Kartāgas ķēniņienes un Trojas prinča neiespējamo mīlu solisti un koris tver ļoti tēlaini un izteiksmīgi, nebaidoties pārspīlēt. Tieši ar to viņi arī uzvar šajā spēlē, kurā, protams, nevarētu sacensties ar Džona Eliota Gārdinera vai citu baroka izrāžu veidotāju rīcībā esošajiem profesionāļu resursiem. Īsts atradums ne tikai Ventspilij ir Didonas lomas izpildītāja Ginta Siliņa, kura, izrādās, ir pašu vietējā kormeistare. Jauniņās dziedātājas sniegumā pārliecina atzīstama vokālā kultūra — precīzi un intonatīvi dzīvi izskan abas vokāli visai grūtās Didonas ārijas, it nemaz neatpaliekot no skatuviski un vokāli nesalīdzināmi pieredzējušākā Ivara Cinkusa, kurš atveidoja Eneja lomu.
Vokāli ne tik stabilas bija pārējās solistes — Vija Zīberga, Antra Kriņicina, Ieva Vizule, Sandra Klāviņa, Evija Avotiņa, Henisa Meiere, toties nevar nenovērtēt viņu spēju acumirklī pārslēgties dažādos tēlos, atveidojot te manierīgas galminieces, te groteskas raganas. Nevar nenoticēt kora artistiski uzburtajiem tēliem, kuros imitāciju polifonijas formu (ātra tempa kanonu, atbalsu) izpildījuma grēciņus pārliecinoši kompensēja vokālie “specefekti” — asprātīga tembrālā kariķēšana. Asprātīga atkāpe no partitūras ir arī orķestra glissando, kas acumirklī uzzīmē vētru. Kaut arī “bez pretenzijas uz izrādi”, dziedātāju intonācija, mīmika, žesti, apstādinātas dzīvo bilžu kustības (sastingusī deja) un visas telpas apdzīvošana trijos stāvos vērš koncertuzvedumu teatrālā notikumā. Vēlreiz jāuzsver, cik svarīgi ir, ka kaut kas tāds varējis tapt pašu spēkiem, nevis ataicinot koncertbrigādi no Rīgas vai Liepājas. Varbūt mūzikas kultūrai paveras perspektīva pilsētā ar tik daudzināto rītdienu?
Kamerkori Ventspils I.Cinkuss izveidoja 2002.gadā, lai aktivizētu profesionālās mūzikas apriti Ventspilī. Līdzās dažiem profesionāliem dziedātājiem korī dzied gan citu pilsētas koru diriģenti, gan mūzikas skolotāji, mūzikas koledžas studenti un amatieri. Četros gados, mēģinot reizi nedēļā (!) un sadarbojoties ar baroka orķestri Collegium Musicum Rīga, sagatavoti jau vairāki baroka un klasicisma lieldarbi — pat G.F.Hendeļa Mesija, Kronēšanas antēmi, M.A.Šarpantjē Te Deum un Ziemassvētku pusnakts mesa, vairākas J.S.Baha kantātes un Magnifikāts, arī V.A.Mocarta Rekviēms. H.Pērsela Didona un Enejs ir kora debija baroka operas žanrā. Iespaidīgi! Sevišķi, vēl ņemot vērā, ka tas ir mazbudžeta projekts, kuram daudz kas tapis “no nekā”.
Atliek tikai novēlēt, lai izdodas diriģenta nodoms padarīt kamerkori Ventspils par pusprofesionālu kolektīvu ar vismaz 12 algotām dziedātāju vietām, radot reālu alternatīvu (ne konkurenci) Rīgas profesionāliem koriem. Šis mērķis īpaši aktuāls kļuvis tagad, kad Ventspilī pieņemts lēmums par jaunas koncertzāles celšanu — tā būs muzikāli jāapdzīvo. Taču tas vairs nav diriģentam vienatnē veicams uzdevums.