Collegium Vocale Ventspils

2008. gada 31.jūlijā plkst. 22:30 Ventspilī, Rātslaukumā notiks K. V. Gluka operas “Orfejs un Eiridīke” izrāde ar Sergeju Jēgeru titullomā.Ar šo nakts izrādi sāksies Ventspils pilsētas svētku programma, un tā iezīmēs vēsturisku brīdi Latvijas kultūras dzīvē – pirmo reizi sevi publiski pieteiks Ventspils Kameropera.

Opera ir veidota kā viendaļīgs uzvedums, kurā oriģinālo Kristofa Vilibalda Gluka mūziku papildinās mūsdienīgas videoprojekcijas, Ivara Novika scenogrāfija un Agra Daņiļēviča horeogrāfija.

Pasākums notiks brīvdabas apstākļos, Ventspils vecpilsētas sirdī – Rātslaukumā. Vietu skaits 1000; biļetes iegādājamas izrādes norises vietā pirms sākuma; ieejas maksa simboliska – Ls 1,00.

IESTUDĒJUMA IDEJA

Grieķu mīts par Orfeju ir aktuāls vienmēr, jo tas ir stāsts par cilvēka garīgās izaugsmes ceļu – ļoti personisku un tai pat laikā tik vispārcilvēcisku, ka rod atbalsi ikkatrā no mums. Zaudējuma sāpes, ilgas, ciešanas un skumjas – vai spējam tās uztvert ar pateicību un notikušā pirmsākumu meklēt sevī? Vai spējam mainīt savu attieksmi pret dzīvi, līdzcilvēkiem un mainīties paši, lai iegūtu jaunu saturu savai dzīvei?

Orfeja pārbaudījumi ir smagi un prasa vislielākos dvēseles spēkus. Bet viņa sargeņģelis visu laiku ir līdzās. Viņš vēro Orfeja ceļu un jau iepriekš zina iznākumu, bet ļauj izdzīvot visu līdz pēdējam, tikai pašos kritiskākajos brīžos dodot iespēju un mainot ceļa virzienu. K.V. Gluks ir pārveidojis grieķu mītu un piešķīris savam stāstam laimīgas beigas. Bet vai tās ir beigas? Nē, visticamāk tas ir jauns sākums.

Izrādes vizuālajā tēlā izmantoti dažādu pasaules kultūru mākslas darbi. Tas izvēlēts apzināti, lai neierobežotu šo stāstu kādas vienas kultūras vai reliģijas priekšstatos.

IZRĀDI VEIDO

režisore: Iveta Ērkšķe
diriģents Māris Kupčs
scenogrāfs: Ivars Noviks
kora diriģents: Ivars Cinkuss
horeogrāfi: Agris Daņiļēvičs, Markus Zmolnig
kostīmu māksliniece: Valentīna Romanovska

video: Pēteris Noviks

solisti: Sergejs Jēgers, Ilze Paegle, Gundega Ādamsone

Ventspils Kameropera
kamerkoris “Ventspils”
deju grupa “Dzirnas”

PROJEKTU ORGANIZĒ

„Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi un Ventspils Attīstības aģentūru

PROJEKTU ATBALSTA

Ventspils pilsētas dome un AS „Latvijas kuģniecība”

Informatīvie atbalstītāji: žurnāls „Ieva” un „Kurzemes Radio”

www.lmic.lv

Foto galerija

Sestdien, 3. maijā, plkst. 17:00, Ventspils Nikolaja ev.- lut. baznīcā

Johans Sebastians Bahs (1685 – 1750)

MESA SI MINORĀ (Augstā mesa).

Kamerkoris VENTSPILS
COLLEGIUM MUSICUM RĪGA
Ginta Siliņa, soprāns
Ieva Parša, mecosoprāns
Mati Turi, tenors (Igaunija)
Raivo Tarums un Prīts Aimla, baroka trompetes (Igaunija)
Diriģents Ivars Cinkuss

Sestdien, 3. maijā Ventspilī pirmo reizi tiks atskaņots J. S. Baha diženākais skaņdarbs Mesa si minorā (Augstā mesa). Šis tiek vērtēts kā Meistara muzikālais piemineklis sev pašam, kurā komponists dzīves nogalē apvienojis labāko no sevis agrāk radītā un, pārliecināts protestants būdams, izveidojis monumentālu ciklu – savu pirmo un vienīgo katolisko mesu. Šis ir arī kamerkora Ventspils un orķestra Collegium Musicum Rīga līdzšinējās sadarbības apjomīgākais darbs.

Pirmo reizi Ventspils klausītājiem klātienē būs iespēja dzirdēt vienu no spožākajiem Ziemeļeiropas Baha interpretiem igauņu tenoru Mati Turi, kā arī redzēt un dzirdēt divas baroka trompetes, kuras spēlēs igauņu mūziķi Raivo Tarums un Prīts Aimla. Koncertu īpašu dara arī tas, ka klausītāji pirmo reizi varēs novērtēt ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa speciāli Nikolaja baznīcai būvēto ērģeļu pozitīvu. Pašvaldības finansiāli atbalstīts, koncerta apmeklējums ir bez maksas.

Lielajā piektdienā, 6. aprīlī, Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā plkst. 17:00 tiks izpildīta Latvijas mūziķu vēl nekad neatskaņotā pasaulslavenā mūsdienu igauņu skaņraža Arvo Pērta (Arvo Pärt) Jāņa Pasija (Passio, 1977/82).

Arvo Pärt
Darbs nešaubīgi pieskaitāms pie meistara agrīnā pēcpadomju perioda augstākajām virsotnēm. Mūzikas pamatslodze gulstas uz četriem evaņģēlistiem – diviem pieaugušajiem un diviem zēnu solistiem, kuru vokālā viengabalainība ir būtisks priekšnoteikums, lai Pērta mūzikas meditatīvā burvība nepārvērstos 70 minūšu ilgā garlaicībā. Rīgas Doma zēnu kora divu vadošo solistu Aivja Gretera un Kristapa Austera muzikālā sadarbība ar viņu skolotāju, diriģentu un solistu Mārtiņu Klišānu savienībā ar īpaši krāsainu balss tembru apveltīto Rinaldu Kandalincevu sola tieši šādu augšminēto viengabalainību.

Jēzus un Pilāta lomās Krišjānis Norvelis un Viesturs Jansons. Instrumentālās partijas atskaņos Nacionālā simfoniskā orķestra solisti Raimonds Ozols (vijole), Uldis Urbāns (oboja), Jānis Rinkulis (čells), Andris Arnicāns (fagots), kā arī ērģelnieks Aivars Kalējs.

Dziedās kamerkoris Ventspils. Diriģents Ivars Cinkuss.
Koncertu atbalsta Ventspils pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

K. F. E. Baha Ciešanu kantātes “Die Letzten Leiden des Erlösers” pirmatskaņojumi Ventspilī un RīgāCeturtdien, 2007. gada 29. martā plkst. 19.30 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā un svētdien, 1. aprīlī plkst. 16.00 Rīgā, Sv. Pētera baznīcā notiks koncerts – Karla Fīlipa Emanuela Baha Ciešanu kantātes “Die Letzten Leiden des Erlösers” pirmatskaņojums kopš 18. gadsimta.

Solisti būs Ilze Paegle (soprāns), Ieva Parša (alts), Rinalds Kandalincevs (baritons). Koncertos piedalīsies baroka orķestris “Collegium Musicum Rīga”, diriģents Māris Kupčs un Ventspils kamerkoris (mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss).

Karls Fīlips Emanuels Bahs ir Eiropas 18. gadsimta otrās puses izcilākais komponists, kura skaņdarbi bija 18. gadsimta Rīgas publikas gaidīti un apjūsmoti vēl ilgi pēc to atskaņojumiem. K. F. E. Bahs bija īsts mākslinieks, kurš pārstāvot „Vētras un Dziņu” laikmeta vētraini verterisko noskaņojumu uzskatījis, ka mūzikas augstākā sūtība ir sniegt tiešu emocionālu pārdzīvojumu klausītājam. Savukārt Ciešanu kantāte “Die Letzten Leiden des Erlösers” ir visskaistākais, personīgi izjustākais un melanholiski smeldzīgākais vācu skaņdarbs, kāds jebkad ir sarakstīts par ciešanu tēmu. Tāpēc šī darba laimīgā atkal atrašana ir uzskatāma par lielu ieguvumu visas pasaules muzikālajai kultūrai un garantēts baudījums arī mūsdienu rīdzinieku ausīm.

Māris Kupčs mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. 2001. gadā beidzis Imanta Rešņa orķestra diriģēšanas klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Zināšanas senajā mūzikā un interpretācijā papildinājis pie daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem, īpaši papildinoties pie britu soprāna un pasniedzējas Evelīnas Tabas (Bāzeles Schola Cantorum), profesoriem Manfreda Kordesa (Brēmenes Mākslu augstskola), Dāvida Šēmera (Jeruzalemes Mūzikas akadēmija). Šobrīd Māris Kupčs ir Senās mūzikas klases vadītājs un docents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Nozīmīgākie iestudējumi: A. Kamprā opera “Galantā Eiropa”, G. F. Hendeļa opera “Acis un Galateja”, Dž. B. Pergolēzi opera “Kalpone – kundze”, A. Salieri opera “Prima la Musica poi le Parole”, V. A. Mocarta opera “Bastiēns un Bastiēna”, G. Benda opera “Ariadne Naksā”, A. Vivaldi opera “Otons atpūtas mājā”, J. A. Hillera opera “Medības” u. c.

Ilze Paegle ir dziedātāja ar plašu repertuāru – no renesanses līdz mūsdienu autoru darbiem, galveno uzmanību pievēršot baroka un klasicisma laika mūzikai. Ilze Paegle padziļināti studējusi senās mūzikas interpretāciju pie Hovarda Kruka Parīzē un Barbru Marklundas-Pētersones Oslo. Šobrīd Ilze Paegle ir Senās mūzikas klases pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Ieva Parša ir dziedātāja, kura valdzina ar īpaši ekspresīvu un spilgtu interpretācijas manieri. Pazīstama pēc “Šūbertiādēm” un savām oriģinālprogrammām – “XX gadsimta vokālā mūzika” un “Pie klavierēm autors”. Ieva Parša kā mecosoprāns ir piedalījusies dažādos lielas formas skaņdarbu atskaņojumos, īpaši specializējusies baroka un laikmetīgās mūzikas interpretācijās. Spilgta Ievas Paršas izpausme ir muzicēšana kamermūzikas žanrā.

Rinalds Kandalincevs ir jauns un talantīgs liriskais baritons, kura pirmā lielākā publiskā uzstāšanās notika 2004. gadā Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” iestudējumā Bauskas pilsdrupās. Īpaši nozīmīgs 2006. gadā bija Rinalda Kandalinceva dziedājums J. A. Hillera operā “Medības” Senās mūzikas festivāla ietvaros, kur jaunais baritons izcēlās ar tehniski virtuozu dziedājumu un lielisku aktierisko meistarību. Rinalds Kandalincevs piedalījies arī A. Stradellas oratorijas “L’anime del Purgatorio” atskaņojumā u. c.

K. F. E. Baha Ciešanu kantātes “Die Letzten Leiden des Erlösers” atskaņojumu Rīgā un Ventspilī organizē Kristīgās kultūras atbalsta biedrība, Rīgas Senās mūzikas centrs un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Koncertu finansiāli atbalsta Rīgas dome un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca. Informatīvie atbalstītāji – Radio SWH, Latvijas Radio 3 “Klasika”, Kurzemes radio, interneta portāls notikumi.lv

Svētdien, 10. decembrī, plkst. 18:00 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā tiks atskaņots Volfganga Amadeja Mocarta otrs dižākais vokāli instrumentālais skaņdarbs līdzās Rekviēmam – Lielā mesa do minorā (KV 427).

Atskaņojumā piedalīsies Ventspils Festivāla koris, kura kodolu veido kamerkoris Ventspils dubultkora daļās pieaicinot vokālā ansambļa Mundus dziedātājus un daļu no Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas labākajiem studentiem, orķestris Collegium Musicum Rīga, solisti Evita Zālīte, Ginta Siliņa, Mārtiņš Klišāns un Rinalds Kandalincevs. Diriģents Ivars Cinkuss.

Lielā do minora mesa ir viens no monumentālākajiem Mocarta skaņdarbiem un viens no retajiem, kas nav radīts pēc kāda pasūtinājuma. Šī ļoti intīmu motīvu iedvesmotā (laulības ar Konstanci, personīgu nesaskaņu izlīdzināšana ar tēvu un māsu) operiskā un ļoti krāšņā skaņdarba atskaņojums būs noslēgums dižgara 250. jubilejas gada atcerei, kas Ventspilī jau bijusi iezīmēta ar trīs dažādiem koncertiem visa gada garumā.

Koncerta ilgums 1 stunda. Ieeja brīva.

Koncertu atbalsta Ventspils pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Sestdien, 5. augustā, Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī Pilsētas svētku ietvaros no plkst. 12:00 līdz 16:00 ikvienu gaida Saldā dzīve, savukārt svētdien, 6. augustā, plkst. 18:00 Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī Johana Ādama Hillera dziesmuspēle Medības.

Dzīve ir salda bez atlikuma un rūgtuma droši vien tikai bērnu dienās, bet pilsētu bērnība dzīvo viduslaikos, tāpēc Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pilī Pilsētas svētkus svinēs kā pirms pieciem gadsimtiem – ar devīzi Vīns, Ogumaize un Izpriecas!

Kad pēdējās melleņu klimpas būs izēstas, var sākties jaunu notikumu medības, un svētdien, 6. augustā, plkst. 18:00 Livonijas ordeņa pilī notiks Kurzemes hercoga Pētera Bīrona kapelmeistara Johana Ādama Hillera dziesmuspēles Medības kamerizrāde.

To atskaņos baroka orķestris Collegium Musicum Rīga diriģenta Māra Kupča vadībā un kamerkoris Ventspils. Varoņu tēlos iejutīsies solisti — Ilze Paegle, Rinalds Kandalincevs, Baiba Berķe, Ginta Siliņa, Sergejs Martinovs, Guntars Vētra un Ivars Cinkuss.

Iestudējums tapis 1770. gadā, tobrīd vācu komponists J. Ā. Hillers (1728–1804) vēl nebija kļuvis par Kurzemes hercoga kapelmeistaru, kad par galma mūziķiem tika apstiprināti arī viņa bērni – meitas, dziedātājas Henrieta un Vilhelmīne, kā arī dēls Frīdrihs, kurš bijis kamermūziķis.

Hillera dziesmu spēles savulaik bijušas ļoti populāras, tā pamatā ir asprātīgie, sadzīviskie sižeti un vienkāršās, līdzi dziedamās, tautiskā stilā komponētās melodijas. Vairākas no komponista dziesmu spēlēm iestudētas arī Rīgā un Jelgavā.

Izrādi atbalsta VKKF, Audi Centrs Rīga un Ventspils pilsēta.

Lielajā piektdienā, 2006. gada 14. aprīlī Ventspils Nikolaja Evanģeliski Luteriskā baznīcā plkst. 18:00 notiks koncerts, kurā piedalīsies kamerkoris Ventspils.

Kā arī orķestris Collegium Musicum Rīga, Latvijas nacionālās operas solisti Evita Zālīte (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Viesturs Jansons (tenors), Krišjānis Norvelis (bass), pie diriģenta pults Ivars Cinkuss.

Koncerta programmā fragmenti no Johana Sebastiana Baha Mateja Pasijas, Jāņa Pasijas, kantātes Raudas un asaras (BWV 12), kā arī Marka Antuāna Šarpantjē oratorijas Svētā Pētera atteikšanās.

Neapšaubot Baha Pasiju diženumu, tomēr jāatzīst, ka atskaņojot katru no divām minētajām pasijām to pilnā garumā, nereti, starp pārdzīvojuma pilniem mirkļiem, iezogas arī emocionālas dīkstāves brīži.

Lai šajā reizē no kā tāda izvairītos, koncerta programma ir veidota kā emocionālāko āriju un koru izvilkumi no abām pasijām.

Mūziku papildinās lasījumi no Jāņa evaņģēlija, kas organiskā vienotībā ar to vedīs mūs cauri Kristus ciešanu stāstam.

Koncerts ir arī daļa no Latvijas Koncertdirekcijas rīkotā festivāla „Restart Bach”, kas no 5. līdz 17. aprīlim norisinās Latvijā (sīkāka informācija – www.concert.lv )

Detalizēta koncerta programma:

Johans Sebastiāns Bahs
(1685-1750)
- Koris Herr, unser Herrscher no Jāņa pasijas,BWV 245 (1727)
- Korālis O Mensch, bewein dein Sünde groß no Mateja pasija, BWV 244 (1729)
- Tenora ārija Geduld, wenn mich falsche Zungen stechen no Mateja pasijas, BWV 244

Marks Antuāns Šarpantjē
(1645-1704)
- Koris Tunc respexit Jesus Petrum no oratorijas Svētā Pētera atteikšanās

Johans Sebastiāns Bahs
(1685-1750)
- Soprāna ārija Aus Liebe will mein Heiland sterben no Mateja pasijas, BWV 244
- Korālis O Haupt voll Blut und Wunden no Mateja pasijas, BWV 244
- Koris Weinen, Klagen, Sorgen Zagen no kantātes BWV 12
- Alta ārija Erbarme dich no Mateja pasijas, BWV 244
- Basa ārija Mache dich, mein Herze, rein no Mateja pasijas, BWV 244
- Rečitatīvs Nun ist der Herr zur Ruh gebracht no Mateja pasijas, BWV 244
- Koris Ruht wohl, ihr heiligen Gebeine no Jāņa pasijas, BWV 245

Ventspils Nikolaja Evaņģēliski luteriskajā baznīcā sestdien notiks Johana Sebastiana Baha jubilejas gada noslēguma pasākums, kurā muzicēs kamerkoris “Ventspils” un orķestris “Collegium Musicum Rīga”, informēja Ventspils Kultūras centra pārstāvji.

Kamerkoris “Ventspils” un orķestris “Collegium Musicum Rīga” koncertā atskaņos Baha “Magnificat in D” (”Marijas dziesmu”, BWV 243) un “Jesu, meine Freude” (”Jēzus, mans prieks”, BWV 227). Koncertā uzstāsies tenors Viesturs Jansons, mecosoprāns Ginta Siliņa, soprāns Astra Plostniece, kā arī diriģents un baritons Ivars Cinkuss.

Noslēdzot 2005.gadu, ko pasaulē par godu meistara 320.dzimšanas dienai atzīmē kā Baha gadu, arī kamerkoris “Ventspils” pievērsies dižgara daiļradei, atskaņojot vienu no komponista izcilākajiem skaņdarbiem – “Magnifikātu” (”Marijas dziesmu”) re mažorā. Ar savu spozmi tas visos laikos ir izpelnījies klausītāju nedalītu atzinību, bet ar savu tehnisko grūtību pakāpi iedvesis respektu izpildītājos. Īpaša grūtības pakāpe ir iekodēta pirmās trompetes partijā, ko kvalitatīvi atskaņot uz mūsdienu instrumenta pa spēkam ir tikai retajam. Koncertu finansiāli atbalsta Ventspils dome un Kultūrkapitāla fonds.

Pieminot mūsu tautai skumji zīmīgo datumu – 23. augustu, otrdien plkst. 19:00 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā tiks atskaņots Volfganga Amadeja Mocarta Rekviems.

Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti Evita Zālīte, Ieva Parša, Viesturs Jansons un Aivars Krancmanis, kā arī Māra Kupča vadītais orķestris Collegium Musicum Rīga un kamerkoris Ventspils. Diriģents Ivars Cinkuss.

Šis koncerts ir turpinājums kamerkora Ventspils un Collegium Musicum Rīga veiksmīgai sadarbībai pēdējo trīs gadu garumā. Šajā laikā ventspilnieku vērtējumam ir nodotas vairākas programmas, ieskaitot Georga Fridriha Hendeļa Mesiju, Kronēšanas antēmus, Marka Antuāna Šarpantjē Te Deum un Ziemassvētku pusnakts mesu, kā arī vairākas Johana Sebastiana Baha kantātes.

Līdzšinējās sadarbības krāsainākais notikums, kas arī izraisīja lielu mūzikas cienītāju interesi, ir bijis kamerkora Ventspils debija baroka operas žanrā, kad koris un orķestris divās skatītāju pārpildītās izrādēs Ventspils pilsētas svētku noslēgumā Livonijas ordeņa pilī izrādīja Henrija Persela leģendāro operu Didona un Enejs.

Koncertu atbalsta Ventspils pilsētas dome,
informatīvais atbalsts: Radio SWH Ventspils studija un Kurzemes Radio.

Uz tikšanos koncertā 23. augustā plkst. 19.00 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā!

Šogad, atzīmējot Ventspils pilsētas 715. gadskārtu, pilsētas svētku noslēgumā 7. augustā pirmo reizi tiks uzvesta baroka opera – Henrija Persela “Didona un Enejs”, ziņo koncertuzveduma veidotāji.

Idejas autors un izrādes mākslinieciskais vadītājs ir Ventspils virsdiriģents Ivars Cinkuss, kurš pats ir arī minimālās režijas veidotājs.

Vienu no visu laiku izcilākajiem angļu skaņražiem Henriju Perselu (Henry Purcell, 1659-1695) var droši dēvēt par angļu operas pamatlicēju. Pēcreformācijas laikā līdz pat 18. gs. Anglija sevi lielā mērā bija izolējusi no pārējās Eiropas, vairāk mākslu importējot, nevis domājot par nacionālās mūzikas attīstību. Persela ģēnijs lāva viņam jau agrā jaunībā iekarot slavenākā angļu komponista reputāciju. Ar savu pirmo mēģinājumu operas žanrā – “Didonu un Eneju” (Dido and Aeneas, 1689) Persels uzstādīja standartus uz kuriem balstījās un vēlāk spoži attīstījās jau angļu pašu nacionālā opera, ne vairs no kontinentālās Eiropas importētā.

Operas antīkais stāsts vēsta par Kartāgas karalienes Didonas un trojiešu varoņa Eneja mīlestību, kurā pienākums pret dieviem stāv pāri mīlas alkām.

Koncertuzvedums Livonijas ordeņa pilī ir paredzēts ar minimālu dramatizējumu. Galvenais scenogrāfiskais akcents aptumšotajā pilī būs gaismas. Koris un solisti iejūtoties galminieku, jūrnieku, raganu un burvju ādās apdzīvos pils iekšpagalmu skatītājiem vietas atvēlot galerijās.

Izrādes Livonijas ordeņa pilī 7. augustā plkst. 16:00 un 19:00
Izpilda kamerkoris Ventspils un solisti
Orķestris Collegium Musicum Rīga
Titullomās Ginta Siliņa un Ivars Cinkuss
Diriģents Māris Kupčs

Apskatīt foto albūmu