Savu desmito jubilejas gadu Collegium Vocale Ventspils (bij. kamerkoris „Ventspils”) sāk ar monumentālāko no vācu baroka dižgara Johana Sebastiana Baha darbiem, 1729. gadā rakstīto „Mateja Pasiju”- darbu, kas ir pieskaitāms pasaules mūzikas vēstures augstākajām virsotnēm. Gandrīz trīs stundu garā pasija Ventspils atskaņojumam saīsināta līdz divām stundām, atstājot klausītāju baudījumam muzikālo esenci, kurā jebkura dzirdamā ārija ir kļuvusi par sava laikmeta ikonu.

„Pasija” ir mūzikas žanrs, kas skaņās izdzīvo Kristus ciešanu ceļu no Svētā vakarēdiena brīža līdz krustā sišanai. Bahs pasijās ir komponējis visus četrus evaņģēlistu stāstus, taču „Mateja pasija” emocionāli, saturiski, kā arī laika ziņā ir visvērienīgākā.

Pasijas muzikālā slodze gulstas uz evaņģēlista pleciem. Šī ir loma, kas Baha pasijās paģēr īpaši sagatavotu dziedātprasmi apvienojumā ar nevainojamu vācu valodas stāsta izjūtu. Lielisku evaņģēlistu lomu izpildītāju uz kopējā dziedātāju fona Eiropā nav daudz. Tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka Collegium Vocale šajā atskaņojumā sadarbosies ar vienu no izcilākajiem šī žanra dziedoņiem, šobrīd plašu Eiropas slavu baudošo igauni Mati Turi.

Šī būs vienreizēja iespēja Ventspils kultūras cilvēkiem un pilsētas viesiem pirmo reizi dzīvā atskaņojumā baudīt vienu no pasaules mūzikas literatūrasšedevriem. Tāpat, līdzās jau minētajiem māksliniekiem, būs vienreizēja iespēja baudīt izcilu latviešu solistu Ievas Paršas un Evitas Zālītes emocionāli bagāto sniegumu, kā arī neredzēti klasiskās krāsās dzirdēt lieliskos kontrtenorus – grupas Instrumenti dalībnieku Jāni Šipkēvicu un Cosmos dziedātāju Andri Sējānu.

Collegium Vocale Ventspils, Collegium Musicum Riga, Mati Turi (Igaunija), Jānis Misiņš, Evita Zālīte, Ieva Parša, Jānis Kurševs, diriģents Ivars Cinkuss.

Galerija

Šobrīd norisinās pēdējie radošie sagatavošanās darbi jaunas latviešu operas iestudējumam, kas savu pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos 7. augustā Ventspils Teātra namā „Jūras vārti”.

Kā paudis iestudējuma muzikālais vadītājs Ivars Cinkuss: „Skaņdarbs būs mūsu versija par Kurzemi 17. gadsimtā, kad Kurzemi un Vidzemi plosīja poļu–zviedru karš, notika asas protestantu un katoļu sadursmes. „Opera Ficta” ar dažādiem stāstiem iezīmēs arī Kurzemes samezglotās starptautiskās attiecības, kā arī to, ka hercoga Jēkaba nonākšanu tronī lielā mērā sekmēja viņa krustēvs – Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis Džeimss I”.

Iestudējuma libretu kopā veidojuši komponists Uģis Prauliņš, režisore Iveta Ērkšķe un diriģents Ivars Cinkuss.

Izrādes vizuālo tēlu veido scenogrāfs Ivars Mailītis un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Izrādes muzikālajā komandā iesaistījušies dažādu žanru lieliski latviešu atskaņotājmākslinieki – Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Kurševs, Zane Šmite, Kristīne Kārkle, Valdis Muktupāvels, Matīss Akurāters, Arnolds Kārklis un Ilze Grunte, autors Uģis Prauliņš, kā arī  „Agneses Kanniņas Consort” un „Collegium Vocale Ventspils” (kādreizējais kamerkoris „Ventspils”).

Foto galerija

Guntas Bauģes recenzija

9. jūlijā plkst. 19.00 Teātra namā „Jūras vārti” skatītāju vērtējumam tiks piedāvāta I. Kalniņa un I. Ziedoņa oratorija „Dzejnieks un nāra”.

Oratoriju atskaņos Liepājas simfoniskais orķestris un kamerkoris „Ventspils”, kuru vairākkārtējā sadarbība pārliecinājusi klausītājus par klasisko vērtību novatorisku iedzīvinājumu. Nāras tēlā iejutīsies jaunā un nepieradinātā dziedātāja, kura savu profesionālo meistarību attīsta Grācas Mūzikas akadēmijā – Sintija Šmite. Dzejnieka pārdomās dalīsies smalkas liriskās vokālās kamermūzikas meistars Mārtiņš Klišāns. Diriģents Ivars Cinkuss. Jaunu, padziļinātu dimensiju atskaņojumam piešķirs JRT aktiera Kaspara Znotiņa piedalīšanās ar īpaši oratorijā iekomponētu Imanta Ziedoņa dzejas programmu.

Divu ģeniālu Imantu satikšanās mākslā vienmēr vainagojusies ar izcilu notikumu. Oratorija „Dzejnieks un nāra” ir viens no tiem. Šis darbs uzskatāms par sava žanra šedevru latviešu mūzikas vēsturē, un visā pilnībā Latvijas koncertzālēs skanējis ļoti reti. Brīnišķā, netveramā Radīšanas brīnuma apcere, mītiskās ūdensmeitas un dzejnieka tikšanās divu pasauļu robežā, viļņa un krasta saspēlē simboliski skaisti iederas Ventspils Jūras svētku kopējās noskaņās.

Koncerts ir arī dāvana komponistam Imantam Kalniņam 70 gadu jubilejā.

Ieeja Ls 3,00. Biļešu iepriekšpārdošana “Biļešu Serviss ” kasēs.

*Foto: spotnet.lv

sestdien, 23. aprīlī plkst. 22.00

Karlo Džezualdo (Gesualdo)- Sabatto Sancto

Marks Antuāns Šarpantjē (Charpentier) – Te Deum

Klusās sestdienas un Lieldienu naktī Ventspilī varēs baudīt Vārda un Mūzikas savienojumu, kas ļaus izmeditēt brīdi pirms Pastītāja Augšāmcelšanās un izgavilēt brīdi, kad to piedzīvojam.

22.00 Vārda dievkalpojums pustumsā iesākas ar Karlo Džezualdo harmoniski juteklisko, ekscentrisko, tomēr tik meditatīvo a cappella Klusās sestdienas responsoriju ciklu Sabatto Sancto. Pēc kā lasījumi un lāpu procesija ap baznīcu klausītājus aizvedīs līdz pusnaktij – Augšāmcelšanās brīdim, kad gaismai atmirdzot un trompetei skanot sāksies franču galantā dižgara Marka Antuāna Šarpantjē majestātiskais slavinājums Te Deum.

Atskaņojumā piedalās Kamerkoris Ventspils, Baroka orķestris Collegium Musicum Rīga.

Solisti –
Ginta Rūse, Sanita Sējāne, Sniedze Prauliņa, soprāni
Andris Sējāns, kontrtenors
Jānis Kurševs, tenors
Arnis Paurs, Rihards Rudzītis, basi
Raivo Tarums, baroka trompete (Igaunija)

Diriģents Ivars Cinkuss

Kristus Dzimšanu gaidot kamerkoris Ventspils un baroka orķestris Collegium Musicum Riga savā ikgadējā Adventa laika koncertā atskaņos divas Baroka Dižmeistara Johana Sebastiana Baha kantātes Schwingt freudig euch empor (BWV 36, Celieties priecīgi augšup) un Nun komm, der Heiden Heiland (BWV 62, Nāc, Tu ļaužu Pestītāj).

Kora un orķestra ilggadīgajā muzikālajā sadarbībā šī jau ir atkārtota pievēršanās Baha mūzikai. Septiņu sadarbības gadu laikā ir atskaņotas vairākas kantātes, motetes, Magnifikāts un Meistara monumentālākais darbs – Mesa si minorā.

Klausītājiem pirmo reizi Ventspilī būs iespēja novērtēt nesen kā orķestra vēsturisko instrumentu kolekciju papildinājušās oboe d’amore – instrumentus ar ļoti skaistu un bagātīgi tumšu krāsu, kas īpaši izcelsies 36. kantātes sarežģītajās pasāžās.

Solisti – kamerkora Ventspils profesionālie spēki Ginta Rūse, Astra Plostniece, Antra Kriņicina, Sintija Šmite, Rūdolfs Bērtiņš un Rūdolfs Bacāns.  Dzied un diriģē Ivars Cinkuss.

Ieeja bez maksas
Koncertu dāvina Ventspils pilsētas dome

Vairāk informācijas ventspilszinas.lv

Ar simfonisko koncertu “Psalmu simfonija” Liepājas Sv.Jāzepa katedrālē (plkst.19.), kurā skanēs Igora Stravinska “Psalmu simfonija” un latviešu komponista Pētera Butāna Kantātes pirmatskaņojums Liepājā, piektdien, 10.septembrī noslēgsies festivāls “Liepājas vasara”. Šo koncertu diriģēs Ivars Cinkuss un tajā dziedās arī viņa vadītais kamerkoris “Ventspils” — ziņo Liepājas simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Vēvere.

Festivāla “Liepājas vasara” noslēguma koncerts ir nosaukts ievērojamā, Sanktpēterburgā dzimušā un vēlāk dzimteni atstājušā krievu komponista Igora Stravinska “Psalmu simfonijas” vārdā. Skaņdarbs ir radīts Bostonas Simfoniskajam orķestrim 1930 gadā — laikā, kad Stravinskis pievērsās krievu pareizticīgo ortodoksālajai baznīcai un iespaidojās no psalmu dziedājumiem. Kā tolaik izteicies pats komponists, viņš “simfonizēja psalmu dziedājumus”.
Savukārt Pētera Butāna Kantāte korim un orķestrim ar Sergeja Moreino un Mairas Asares dzeju esot sākotnēji iecerēta Ventspilij, tomēr pirmatskaņojumu piedzīvoja Rīgā, un nu skanēs Liepājā. Liepājas simfoniskais orķestris spēlēja arī šī darba pasaules pirmatskaņojumā, ko 20. augustā 13. Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā Rīgā diriģēja māris Sirmais. Dziedāja Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, savukārt Liepājas atskaņojumā muzicēs kamerkoris “Ventspils” un tā diriģents Ivars Cinkuss. Par pašu komponistu interesanti zināt, ka komponēšanai viņš pievērsies salīdzinoši nesen un Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļu pabeidzis tikai četrdesmit astoņu (!) gadu vecumā. (Iepriekš viņš strādāja par pūtēju orķestru diriģentu.) Garīguma meklējumos mūzikā P.Butāns apvieno gan latviešu folkloras un latviskās dzīves ziņas, gan kristīgās baznīcas filozofisko pasaules skatījumu un spilgtu, krāšņu personisko izjūtu. Par 2004.gadā Latvijas Radio korim rakstīto darbu “Lux Aeterna” viņš saņēma Latvijas Lielo Mūzikas balvu un ir laikraksta “Diena” gada balvas kultūrā laureāts.

Avots

Sākoties Klusajai nedēļai Pūpolsvētdienā, 28. martā plkst. 17:00 Kurzemes filharmonija piedāvā divus agrīnās oratorijas žanra spilgtākos piemērus – 17. gs. romieša Džakomo Karisimi (Carissimi) spēcīgākos skaņdarbus oratorijas Jona un Jefta.
Oratorijas (oratorio – lūgšanu nams) žanra saknes rodamas 16. gadsimta Romā priestera Filipa Neri izveidotajā Lūgšanu draudzē, bet sava laikmeta muzikālās virsotnes sasniedza 17. gadsimta pirmajā pusē Romas Vissvētākā Krucifiksa brālības rīkotajos lūgšanu un pārdomu vakaros Klusajās nedēļas laikā, kuriem tika gatavots īpašs muzikālais ietērps dramatizētajiem Vecās derības stāstiem, kuri sevī ietvēra arī dialogus lomās.
Oratorija Jona izdzīvo pravieša Jonas dvēseles pārdzīvojumus meklējot paļāvību Dievam, savukārt Jefta vēsta par bravūrīgu pasaulīgo uzvaru traģisko niecību pret Dieva un savas dvēseles zaudēšanas neatgūstamību.

Izrādes režisore Iveta Ērkšķe, muzikālais vadītājs Ivars Cinkuss.
Gaismas Mārtiņš Feldmanis.
Skaņa Aivars Jermičuks

Lomās: pravietis Jona – Jānis Kurševs, karavadonis Jefta – Jānis Misiņš,
viņa meita – Ginta Siliņa.
Izpilda kamerkoris „Ventspils” un „Collegium Musicum Rīga”.
Īpašais viesis – Stjuarts Makojs (McCoy), teorba (Anglija)

Biļetes iepriekšpārdošanā t/n „Jūras vārti” un „Biļešu serviss” kasēs. Cena Ls 3,-
Izrādes garums 1 stunda.

Foto galerija

Lieldienu nedēļas otrais koncerts notiks 2. aprīlī Lielajā piektdienā plkst. 17:00 Ventspils Nikolaja ev. – lut. baznīcā, kad kamerkoris „Ventspils”, „Collegium Musicum Rīga” un Stjuarts Makojs (McCoy) izpildīs Domenico Skarlati (Scarlatti) Stabat Mater un Gregorio Alegri (Allegri) Miserere. Ieeja bez maksas

Foto galerija

Abas kantātes vēsta par tumšas, mocītas dvēseles gaidām pēc Pestīšanas, kas līdz ar Kristus – Līgavaiņa atnākšanu un sarunām ar viņu, transformējas gavilējošā priekā.

Klausītāju interesi varētu arī veicināt ziņa, ka pirmo reizi Ventspilī kopā ar kamerkori uzstāsies arī jaunā strauji uzlecošā baroka mūzikas soliste Elīna Volkmane (soprāns), kura pašlaik ar lieliem panākumiem turpina dziedāšanas studijas Oslo Mūzikas akadēmijā Norvēģijā līdzās ventspilniekam Rinaldam Kandalincevam.

Starp solistiem būs arī kamerkora Ventspils profesionālie dziedātāji Astra Plostniece, Ginta Siliņa, Rihards Rudzītis un arī diriģents Ivars Cinkuss.

Ieeja koncertā bez maksas.
Koncertu atbalsta Ventspils pilsētas dome.
Informatīvi atbalsta Kurzemes radio.

Kamerkoris Ventspils pirmo reizi veselā programmā ir pievērsies Viduslaiku un Renesanses mūzikai. Pilnībā a cappella programmā klausītāji dzirdēs lieliskus laikmetu dižgaru Gijoma de Mašo, Johana Okegema, Žoskēna de Prē, Tomasa Morleja, Nikolasa Gombēra un viņu piemiņai rakstītus dziedājumus – muzikālas apceres par tagadnes un pagātnes mijiedarbību, par pagātnes aiziešanas apziņas nozīmi, par to, ka pēc Aiziešanas palicēju apziņā paliek tikai nozīmīgais.

Programma sasaucas arī ar šo dienu 1989. gadā, kad mierīgā Baltijas ceļa akcija izsita milzīgu akmeni ļaunuma impērijas mūrī. Svarīga apziņa, ka mūsos, tāpat kā skaņražos, kuri rakstīja piemiņas opusus, nekad nezustu upura jēgas izpratne, vienalga vai upuris ir nests mākslas vai tautas vārdā, lai mūsos vienmēr mitētu šī skaidrā mierpilnā piemiņas sajūta – memoria serena.

Koncertu finansiāli atbalsta Ventspils pilsētas dome.