Kamerkoris Ventspils

Sākoties Klusajai nedēļai Pūpolsvētdienā, 28. martā plkst. 17:00 Kurzemes filharmonija piedāvā divus agrīnās oratorijas žanra spilgtākos piemērus – 17. gs. romieša Džakomo Karisimi (Carissimi) spēcīgākos skaņdarbus oratorijas Jona un Jefta.
Oratorijas (oratorio – lūgšanu nams) žanra saknes rodamas 16. gadsimta Romā priestera Filipa Neri izveidotajā Lūgšanu draudzē, bet sava laikmeta muzikālās virsotnes sasniedza 17. gadsimta pirmajā pusē Romas Vissvētākā Krucifiksa brālības rīkotajos lūgšanu un pārdomu vakaros Klusajās nedēļas laikā, kuriem tika gatavots īpašs muzikālais ietērps dramatizētajiem Vecās derības stāstiem, kuri sevī ietvēra arī dialogus lomās.
Oratorija Jona izdzīvo pravieša Jonas dvēseles pārdzīvojumus meklējot paļāvību Dievam, savukārt Jefta vēsta par bravūrīgu pasaulīgo uzvaru traģisko niecību pret Dieva un savas dvēseles zaudēšanas neatgūstamību.

Izrādes režisore Iveta Ērkšķe, muzikālais vadītājs Ivars Cinkuss.
Gaismas Mārtiņš Feldmanis.
Skaņa Aivars Jermičuks

Lomās: pravietis Jona – Jānis Kurševs, karavadonis Jefta – Jānis Misiņš,
viņa meita – Ginta Siliņa.
Izpilda kamerkoris „Ventspils” un „Collegium Musicum Rīga”.
Īpašais viesis – Stjuarts Makojs (McCoy), teorba (Anglija)

Biļetes iepriekšpārdošanā t/n „Jūras vārti” un „Biļešu serviss” kasēs. Cena Ls 3,-
Izrādes garums 1 stunda.

Foto galerija

Lieldienu nedēļas otrais koncerts notiks 2. aprīlī Lielajā piektdienā plkst. 17:00 Ventspils Nikolaja ev. – lut. baznīcā, kad kamerkoris „Ventspils”, „Collegium Musicum Rīga” un Stjuarts Makojs (McCoy) izpildīs Domenico Skarlati (Scarlatti) Stabat Mater un Gregorio Alegri (Allegri) Miserere. Ieeja bez maksas

Foto galerija

Svētdien, 23. augustā, plkst. 16:00 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks kamerkora Ventspils koncerts. Pie diriģenta pults Ivars Cinkuss.

Kamerkoris Ventspils pirmo reizi veselā programmā ir pievērsies Viduslaiku un Renesanses mūzikai. Pilnībā a cappella programmā klausītāji dzirdēs lieliskus laikmetu dižgaru Gijoma de Mašo, Johana Okegema, Žoskēna de Prē, Tomasa Morleja, Nikolasa Gombēra un viņu piemiņai rakstītus dziedājumus – muzikālas apceres par tagadnes un pagātnes mijiedarbību, par pagātnes aiziešanas apziņas nozīmi, par to, ka pēc Aiziešanas palicēju apziņā paliek tikai nozīmīgais.

Programma sasaucas arī ar šo dienu 1989. gadā, kad mierīgā Baltijas ceļa akcija izsita milzīgu akmeni ļaunuma impērijas mūrī. Svarīga apziņa, ka mūsos, tāpat kā skaņražos, kuri rakstīja piemiņas opusus, nekad nezustu upura jēgas izpratne, vienalga vai upuris ir nests mākslas vai tautas vārdā, lai mūsos vienmēr mitētu šī skaidrā mierpilnā piemiņas sajūta – memoria serena.

Koncertu finansiāli atbalsta Ventspils pilsētas dome.

10.04.2009

Lielajā piektdienā uz koncertu aicina kamerkoris „Ventspils”

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 17:00 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks kamerkora “Ventspils”, solistu un orķestra “Collegium Musicum Rīga” solistu koncerts. Pie diriģenta pults Ivars Cinkuss.

Programmā Ditriha Bukstehudes (1637–1707) kantāšu cikls MEMBRA JESU NOSTRI (“Mūsu Kunga miesa”).

Viens no skaistākajiem agrīnā Baroka skaņdarbiem – septiņu kantāšu cikls korim, solistiem un kamerorķestrim apcerot krustā sistā Jēzus septiņu ķermeņa daļu dievišķo būtību. Tā ir mūzika, kurā nav nekādas drāmas vai iekšējā konflikta, tikai dievišķa miera apdvestas vārsmas par Kunga Kristus pēdām, ceļiem, rokām, sāniem, krūtīm, sirdi un seju.

Izpildījumu krāsainu darīs daudzie kamerkora solistu uznācieni, kā arī Latvijas labākās baroka vijolnieces, Lielās Mūzikas balvas nominantes, Agneses Kanniņas Liepiņas spožā virtuozitāte un nevainojamā stila izjūta.

Vēl programmā izskanēs ar daudzām leģendām apvītais majestātiskais Gregorio Alegri “Miserere” korim un solistu kvartetam a cappella.

Ieeja bezmaksas.

Finansiāli atbalsta Ventspils pilsētas dome.

2008. gada 31.jūlijā plkst. 22:30 Ventspilī, Rātslaukumā notiks K. V. Gluka operas “Orfejs un Eiridīke” izrāde ar Sergeju Jēgeru titullomā.Ar šo nakts izrādi sāksies Ventspils pilsētas svētku programma, un tā iezīmēs vēsturisku brīdi Latvijas kultūras dzīvē – pirmo reizi sevi publiski pieteiks Ventspils Kameropera.

Opera ir veidota kā viendaļīgs uzvedums, kurā oriģinālo Kristofa Vilibalda Gluka mūziku papildinās mūsdienīgas videoprojekcijas, Ivara Novika scenogrāfija un Agra Daņiļēviča horeogrāfija.

Pasākums notiks brīvdabas apstākļos, Ventspils vecpilsētas sirdī – Rātslaukumā. Vietu skaits 1000; biļetes iegādājamas izrādes norises vietā pirms sākuma; ieejas maksa simboliska – Ls 1,00.

IESTUDĒJUMA IDEJA

Grieķu mīts par Orfeju ir aktuāls vienmēr, jo tas ir stāsts par cilvēka garīgās izaugsmes ceļu – ļoti personisku un tai pat laikā tik vispārcilvēcisku, ka rod atbalsi ikkatrā no mums. Zaudējuma sāpes, ilgas, ciešanas un skumjas – vai spējam tās uztvert ar pateicību un notikušā pirmsākumu meklēt sevī? Vai spējam mainīt savu attieksmi pret dzīvi, līdzcilvēkiem un mainīties paši, lai iegūtu jaunu saturu savai dzīvei?

Orfeja pārbaudījumi ir smagi un prasa vislielākos dvēseles spēkus. Bet viņa sargeņģelis visu laiku ir līdzās. Viņš vēro Orfeja ceļu un jau iepriekš zina iznākumu, bet ļauj izdzīvot visu līdz pēdējam, tikai pašos kritiskākajos brīžos dodot iespēju un mainot ceļa virzienu. K.V. Gluks ir pārveidojis grieķu mītu un piešķīris savam stāstam laimīgas beigas. Bet vai tās ir beigas? Nē, visticamāk tas ir jauns sākums.

Izrādes vizuālajā tēlā izmantoti dažādu pasaules kultūru mākslas darbi. Tas izvēlēts apzināti, lai neierobežotu šo stāstu kādas vienas kultūras vai reliģijas priekšstatos.

IZRĀDI VEIDO

režisore: Iveta Ērkšķe
diriģents Māris Kupčs
scenogrāfs: Ivars Noviks
kora diriģents: Ivars Cinkuss
horeogrāfi: Agris Daņiļēvičs, Markus Zmolnig
kostīmu māksliniece: Valentīna Romanovska

video: Pēteris Noviks

solisti: Sergejs Jēgers, Ilze Paegle, Gundega Ādamsone

Ventspils Kameropera
kamerkoris “Ventspils”
deju grupa “Dzirnas”

PROJEKTU ORGANIZĒ

„Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi un Ventspils Attīstības aģentūru

PROJEKTU ATBALSTA

Ventspils pilsētas dome un AS „Latvijas kuģniecība”

Informatīvie atbalstītāji: žurnāls „Ieva” un „Kurzemes Radio”

www.lmic.lv

Foto galerija

Sestdien, 3. maijā, plkst. 17:00, Ventspils Nikolaja ev.- lut. baznīcā

Johans Sebastians Bahs (1685 – 1750)

MESA SI MINORĀ (Augstā mesa).

Kamerkoris VENTSPILS
COLLEGIUM MUSICUM RĪGA
Ginta Siliņa, soprāns
Ieva Parša, mecosoprāns
Mati Turi, tenors (Igaunija)
Raivo Tarums un Prīts Aimla, baroka trompetes (Igaunija)
Diriģents Ivars Cinkuss

Sestdien, 3. maijā Ventspilī pirmo reizi tiks atskaņots J. S. Baha diženākais skaņdarbs Mesa si minorā (Augstā mesa). Šis tiek vērtēts kā Meistara muzikālais piemineklis sev pašam, kurā komponists dzīves nogalē apvienojis labāko no sevis agrāk radītā un, pārliecināts protestants būdams, izveidojis monumentālu ciklu – savu pirmo un vienīgo katolisko mesu. Šis ir arī kamerkora Ventspils un orķestra Collegium Musicum Rīga līdzšinējās sadarbības apjomīgākais darbs.

Pirmo reizi Ventspils klausītājiem klātienē būs iespēja dzirdēt vienu no spožākajiem Ziemeļeiropas Baha interpretiem igauņu tenoru Mati Turi, kā arī redzēt un dzirdēt divas baroka trompetes, kuras spēlēs igauņu mūziķi Raivo Tarums un Prīts Aimla. Koncertu īpašu dara arī tas, ka klausītāji pirmo reizi varēs novērtēt ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa speciāli Nikolaja baznīcai būvēto ērģeļu pozitīvu. Pašvaldības finansiāli atbalstīts, koncerta apmeklējums ir bez maksas.

Lielajā piektdienā, 6. aprīlī, Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā plkst. 17:00 tiks izpildīta Latvijas mūziķu vēl nekad neatskaņotā pasaulslavenā mūsdienu igauņu skaņraža Arvo Pērta (Arvo Pärt) Jāņa Pasija (Passio, 1977/82).

Arvo Pärt
Darbs nešaubīgi pieskaitāms pie meistara agrīnā pēcpadomju perioda augstākajām virsotnēm. Mūzikas pamatslodze gulstas uz četriem evaņģēlistiem – diviem pieaugušajiem un diviem zēnu solistiem, kuru vokālā viengabalainība ir būtisks priekšnoteikums, lai Pērta mūzikas meditatīvā burvība nepārvērstos 70 minūšu ilgā garlaicībā. Rīgas Doma zēnu kora divu vadošo solistu Aivja Gretera un Kristapa Austera muzikālā sadarbība ar viņu skolotāju, diriģentu un solistu Mārtiņu Klišānu savienībā ar īpaši krāsainu balss tembru apveltīto Rinaldu Kandalincevu sola tieši šādu augšminēto viengabalainību.

Jēzus un Pilāta lomās Krišjānis Norvelis un Viesturs Jansons. Instrumentālās partijas atskaņos Nacionālā simfoniskā orķestra solisti Raimonds Ozols (vijole), Uldis Urbāns (oboja), Jānis Rinkulis (čells), Andris Arnicāns (fagots), kā arī ērģelnieks Aivars Kalējs.

Dziedās kamerkoris Ventspils. Diriģents Ivars Cinkuss.
Koncertu atbalsta Ventspils pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

K. F. E. Baha Ciešanu kantātes “Die Letzten Leiden des Erlösers” pirmatskaņojumi Ventspilī un RīgāCeturtdien, 2007. gada 29. martā plkst. 19.30 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā un svētdien, 1. aprīlī plkst. 16.00 Rīgā, Sv. Pētera baznīcā notiks koncerts – Karla Fīlipa Emanuela Baha Ciešanu kantātes “Die Letzten Leiden des Erlösers” pirmatskaņojums kopš 18. gadsimta.

Solisti būs Ilze Paegle (soprāns), Ieva Parša (alts), Rinalds Kandalincevs (baritons). Koncertos piedalīsies baroka orķestris “Collegium Musicum Rīga”, diriģents Māris Kupčs un Ventspils kamerkoris (mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss).

Karls Fīlips Emanuels Bahs ir Eiropas 18. gadsimta otrās puses izcilākais komponists, kura skaņdarbi bija 18. gadsimta Rīgas publikas gaidīti un apjūsmoti vēl ilgi pēc to atskaņojumiem. K. F. E. Bahs bija īsts mākslinieks, kurš pārstāvot „Vētras un Dziņu” laikmeta vētraini verterisko noskaņojumu uzskatījis, ka mūzikas augstākā sūtība ir sniegt tiešu emocionālu pārdzīvojumu klausītājam. Savukārt Ciešanu kantāte “Die Letzten Leiden des Erlösers” ir visskaistākais, personīgi izjustākais un melanholiski smeldzīgākais vācu skaņdarbs, kāds jebkad ir sarakstīts par ciešanu tēmu. Tāpēc šī darba laimīgā atkal atrašana ir uzskatāma par lielu ieguvumu visas pasaules muzikālajai kultūrai un garantēts baudījums arī mūsdienu rīdzinieku ausīm.

Māris Kupčs mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. 2001. gadā beidzis Imanta Rešņa orķestra diriģēšanas klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Zināšanas senajā mūzikā un interpretācijā papildinājis pie daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem, īpaši papildinoties pie britu soprāna un pasniedzējas Evelīnas Tabas (Bāzeles Schola Cantorum), profesoriem Manfreda Kordesa (Brēmenes Mākslu augstskola), Dāvida Šēmera (Jeruzalemes Mūzikas akadēmija). Šobrīd Māris Kupčs ir Senās mūzikas klases vadītājs un docents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Nozīmīgākie iestudējumi: A. Kamprā opera “Galantā Eiropa”, G. F. Hendeļa opera “Acis un Galateja”, Dž. B. Pergolēzi opera “Kalpone – kundze”, A. Salieri opera “Prima la Musica poi le Parole”, V. A. Mocarta opera “Bastiēns un Bastiēna”, G. Benda opera “Ariadne Naksā”, A. Vivaldi opera “Otons atpūtas mājā”, J. A. Hillera opera “Medības” u. c.

Ilze Paegle ir dziedātāja ar plašu repertuāru – no renesanses līdz mūsdienu autoru darbiem, galveno uzmanību pievēršot baroka un klasicisma laika mūzikai. Ilze Paegle padziļināti studējusi senās mūzikas interpretāciju pie Hovarda Kruka Parīzē un Barbru Marklundas-Pētersones Oslo. Šobrīd Ilze Paegle ir Senās mūzikas klases pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Ieva Parša ir dziedātāja, kura valdzina ar īpaši ekspresīvu un spilgtu interpretācijas manieri. Pazīstama pēc “Šūbertiādēm” un savām oriģinālprogrammām – “XX gadsimta vokālā mūzika” un “Pie klavierēm autors”. Ieva Parša kā mecosoprāns ir piedalījusies dažādos lielas formas skaņdarbu atskaņojumos, īpaši specializējusies baroka un laikmetīgās mūzikas interpretācijās. Spilgta Ievas Paršas izpausme ir muzicēšana kamermūzikas žanrā.

Rinalds Kandalincevs ir jauns un talantīgs liriskais baritons, kura pirmā lielākā publiskā uzstāšanās notika 2004. gadā Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” iestudējumā Bauskas pilsdrupās. Īpaši nozīmīgs 2006. gadā bija Rinalda Kandalinceva dziedājums J. A. Hillera operā “Medības” Senās mūzikas festivāla ietvaros, kur jaunais baritons izcēlās ar tehniski virtuozu dziedājumu un lielisku aktierisko meistarību. Rinalds Kandalincevs piedalījies arī A. Stradellas oratorijas “L’anime del Purgatorio” atskaņojumā u. c.

K. F. E. Baha Ciešanu kantātes “Die Letzten Leiden des Erlösers” atskaņojumu Rīgā un Ventspilī organizē Kristīgās kultūras atbalsta biedrība, Rīgas Senās mūzikas centrs un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Koncertu finansiāli atbalsta Rīgas dome un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca. Informatīvie atbalstītāji – Radio SWH, Latvijas Radio 3 “Klasika”, Kurzemes radio, interneta portāls notikumi.lv

Svētdien, 10. decembrī, plkst. 18:00 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā tiks atskaņots Volfganga Amadeja Mocarta otrs dižākais vokāli instrumentālais skaņdarbs līdzās Rekviēmam – Lielā mesa do minorā (KV 427).

Atskaņojumā piedalīsies Ventspils Festivāla koris, kura kodolu veido kamerkoris Ventspils dubultkora daļās pieaicinot vokālā ansambļa Mundus dziedātājus un daļu no Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas labākajiem studentiem, orķestris Collegium Musicum Rīga, solisti Evita Zālīte, Ginta Siliņa, Mārtiņš Klišāns un Rinalds Kandalincevs. Diriģents Ivars Cinkuss.

Lielā do minora mesa ir viens no monumentālākajiem Mocarta skaņdarbiem un viens no retajiem, kas nav radīts pēc kāda pasūtinājuma. Šī ļoti intīmu motīvu iedvesmotā (laulības ar Konstanci, personīgu nesaskaņu izlīdzināšana ar tēvu un māsu) operiskā un ļoti krāšņā skaņdarba atskaņojums būs noslēgums dižgara 250. jubilejas gada atcerei, kas Ventspilī jau bijusi iezīmēta ar trīs dažādiem koncertiem visa gada garumā.

Koncerta ilgums 1 stunda. Ieeja brīva.

Koncertu atbalsta Ventspils pilsētas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Sestdien, 5. augustā, Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī Pilsētas svētku ietvaros no plkst. 12:00 līdz 16:00 ikvienu gaida Saldā dzīve, savukārt svētdien, 6. augustā, plkst. 18:00 Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī Johana Ādama Hillera dziesmuspēle Medības.

Dzīve ir salda bez atlikuma un rūgtuma droši vien tikai bērnu dienās, bet pilsētu bērnība dzīvo viduslaikos, tāpēc Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pilī Pilsētas svētkus svinēs kā pirms pieciem gadsimtiem – ar devīzi Vīns, Ogumaize un Izpriecas!

Kad pēdējās melleņu klimpas būs izēstas, var sākties jaunu notikumu medības, un svētdien, 6. augustā, plkst. 18:00 Livonijas ordeņa pilī notiks Kurzemes hercoga Pētera Bīrona kapelmeistara Johana Ādama Hillera dziesmuspēles Medības kamerizrāde.

To atskaņos baroka orķestris Collegium Musicum Rīga diriģenta Māra Kupča vadībā un kamerkoris Ventspils. Varoņu tēlos iejutīsies solisti — Ilze Paegle, Rinalds Kandalincevs, Baiba Berķe, Ginta Siliņa, Sergejs Martinovs, Guntars Vētra un Ivars Cinkuss.

Iestudējums tapis 1770. gadā, tobrīd vācu komponists J. Ā. Hillers (1728–1804) vēl nebija kļuvis par Kurzemes hercoga kapelmeistaru, kad par galma mūziķiem tika apstiprināti arī viņa bērni – meitas, dziedātājas Henrieta un Vilhelmīne, kā arī dēls Frīdrihs, kurš bijis kamermūziķis.

Hillera dziesmu spēles savulaik bijušas ļoti populāras, tā pamatā ir asprātīgie, sadzīviskie sižeti un vienkāršās, līdzi dziedamās, tautiskā stilā komponētās melodijas. Vairākas no komponista dziesmu spēlēm iestudētas arī Rīgā un Jelgavā.

Izrādi atbalsta VKKF, Audi Centrs Rīga un Ventspils pilsēta.