Sānsoļi mūzikas apritei
Ivars Cinkuss ar kamerkori Ventspils sagatavojis Baha Augstās mesas atskaņojumu
Tik pamatīgam profesionālam izaicinājumam — Baha si minora mesas atskaņojumam kamerkori Ventspils sagatavojis tā diriģents Ivars Cinkuss. Vērienīgo, sarežģīto Augsto mesu, kas grezno pasaules labāko profesionālo koru repertuāru, ventspilnieki I.Cinkusa vadībā atskaņos Sv.Nikolaja luterāņu baznīcā 3. maijā plkst.17 kopā ar orķestri Collegium Musicum Rīga, igauņu tenoru Mati Turi, mecosoprānu Ievu Paršu un vietējo soprānu, kora kormeistari Gintu Siliņu. Orķestrī iekļausies arī divi baroka trompetisti no Igaunijas, un pirmoreiz skanēs Ugāles meistara Jāņa Kalniņa ērģeļpozitīvs.
“Tas ir līdz šim mūsu lielākais projekts,” stāsta I.Cinkuss, kurš Baha Augsto mesu pirms diviem gadiem atskaņojis ar Valsts akadēmisko kori Latvija un orķestri Rīgas kamermūziķi. Sešos gados, kopš viņš vada kamerkori Ventspils, jau atskaņota J.S.Baha Jāņa pasija un vairākas motetes, V.A.Mocarta do minora mesa un Rekviēms, G.F.Hendeļa Mesija, M.A.Šarpantjē lielopusi un pat britu baroka vecmeistara H.Pērsela opera Didona un Enejs, ko diriģējot Cinkuss paspēja pats atveidot Eneja lomu. “Es to redzu kā skolu sev un dziedātājiem. Arī klausītāji to novērtē, jo profesionālie kori uz Ventspili nebrauc, un Baha mesu vispār Latvijā neatskaņo bieži. Tāpēc vispār sāku šeit strādāt,” I.Cinkuss par pamatuzdevumu izvirzījis parādīt Ventspilī lielos, izcilos mūzikas opusus. Si minora mesa ir grūtākais un apjomīgākais, taču arī interesantākais projekts.
Kamerkorī Ventspils iesaistīti visi pilsētas profesionālie mūzikas spēki: citu koru diriģenti, mūzikas koledžas skolotāji un studenti. “Ļoti gribu dot viņiem iespēju izdziedāties visu pasaules dižgaru lielākos gabalus. Tiem netiec klāt, ja nedziedi profesionālā korī, kādi mums ir tikai Rīgā. Bet arī citur Latvijā ir daudz mūziķu, kuri degtu tos izpildīt. Koris Ventspilī radīts, lai attīstītu pilsētā profesionālo muzicēšanu,” diriģents paskaidro. Lai sagatavotu divas stundas ilgstošo mesu, strādāts jau pusgadu, intensīvi mēģinājumi notiek tikai reizi nedēļā.
Vispirms — piedāvājums
I.Cinkuss nenožēlo, ka uzsākot darbu Ventspilī, aizgājis no Radio kora, kurā dziedāja un diriģēja senās mūzikas programmas. “Ir pēdējais laiks vest mākslu ārā no Rīgas. Un nevis tikai importējot Rīgas māksliniekus uz koncertiem, bet attīstot savu, vietējo kultūras produktu.” Sākumā piebraukājis kā “kundziņš no Rīgas”, kas novada mēģinājumu, uzklausa vietējās tenkas un pastāsta galvaspilsētas jaunumus. “Es jutu, ka šādā veidā nespēju ietekmēt mūzikas procesu. Gribēju, lai kopā muzicējot radām mūzikas domāšanu, kas pa straumēm aiziet uz citiem koriem, uz mūzikas koledžu,” diriģents atminas. “Kad sākām, publikas bija maz un sabiedrībā valdīja skepse, bet tagad visi mūsu baznīcas koncerti bijuši klausītāju pilni. Piedāvājums rada pieprasījumu, nevis otrādi,” viņš ir gandarīts. Baznīcas koncertus kamerkoris Venstpils piedāvā bez maksas, ar pašvaldības atbalstu, jo “tie, kuriem mūzika ir visvairāk nepieciešama, nav tie maksātspējīgākie” I.Cinkuss pārliecinājies, redzot pustukšos Rīgas mākslinieku vieskoncertus, uz kuriem jāpērk biļetes. “Vēl skumjāk ir, ka Ventspils mūzikas koledžā izskolotie talanti paliek Rīgā, jo Ventspilī viņiem nav ko darīt. Nauda tiek tērēta, mūzikas skola strādā, bet veidojas tukšums,” diriģents secina.
Lai talantiem būtu kur atgriezties, kopā ar kolēģi Collegium Musicum Rīga vadītāju Māri Kupču radusies ideja izveidot Ventspils kameroperu, kurā vēlas apvienot kamerkori Ventspils, kamerorķestri un solistu trupu, kuras resursi rodami Ventspils mūzikas koledžas pedagoģes, dziedātājas Karmenas Radovskas vadītajā operas studijā. “Piedāvāsim gan kora, gan kamerorķestra, gan kopīgus koncertus un izrādes. Īpaši vēlamies rīkot koncertus skolās,” I.Cinkuss uzsver, ka tas jo svarīgāk tāpēc, ka pilsētā taps jauna koncertzāle. Ir arī vīzija par augstākās muzikālās izglītības iespēju Ventspilī.
Uz K.V.Gluka operas Orfejs un Eiridīke pamata veidotā izrāde Orfejs, kuras pirmizrāde 31.jūlija vakarā Rātslaukumā atklās Ventspils pilsētas svētkus, būs topošās koncertorganizācijas debijas projekts. I.Cinkuss pats dziedās titullomu, priecājoties par kārtējo radošo sānsoli, kas ļauj izpausties ne tikai diriģējot. Pērn viņš Rīgā atveidoja lomu N.Gothama kameroperā Pilots, šosezon Nacionālā teātra izrādē Mērnieku laiki piedalījās kopā ar paša vadīto vīru kori Gaudeamus. Pērn Rēzeknes baroka festivālā viņš debitēja kā režisors, iestudējot Pērsela operu Didona un Enejs. “Sēdēju pie galdiņa ar lampiņu un bīdīju cilvēkus un attiecības. Tas bija kas pilnīgi jauns un man nenormāli patika!”. Diriģējot Gaudeamus, viņš paspējis aprīlī atskaņot S.Rahmaņinova Vesperes Daugavpilī un Liepājā. Un, protams, piedalīsies Dziesmu svētkos.