Gunta Bauģe, muzikoloģe

Vērtējums * * * *

Nebeigšu brīnīties, cik liels ir mūzikas spēks. Kā vienmēr jau ar pirmajām mūzikas skaņām es nokļūstu citur… Tādā kā savā pasaulē, kur mūzikas ietekmē iztēlojos to, ko dzirdu. Tagad pie sava rakstāmgalda, galvā sakārtojot dienā piedzīvoto un sajusto, es pat īsti nesaprotu, vai tiešām tie bija eņģeļi, kas pašā skaņdarba iesākumā sasaucās ar kori. Atzīšos, ka gadījās vairākas reizes mammai iečukstēt ausī: “Dzirdi!? Skan kā eņģeļi!” [...]

viss raksts lasāms ventspilszinas.lv

Ivars Cinkuss ar kamerkori Ventspils sagatavojis Baha Augstās mesas atskaņojumu

Tik pamatīgam profesionālam izaicinājumam — Baha si minora mesas atskaņojumam kamerkori Ventspils sagatavojis tā diriģents Ivars Cinkuss. Vērienīgo, sarežģīto Augsto mesu, kas grezno pasaules labāko profesionālo koru repertuāru, ventspilnieki I.Cinkusa vadībā atskaņos Sv.Nikolaja luterāņu baznīcā 3. maijā plkst.17 kopā ar orķestri Collegium Musicum Rīga, igauņu tenoru Mati Turi, mecosoprānu Ievu Paršu un vietējo soprānu, kora kormeistari Gintu Siliņu. Orķestrī iekļausies arī divi baroka trompetisti no Igaunijas, un pirmoreiz skanēs Ugāles meistara Jāņa Kalniņa ērģeļpozitīvs.

“Tas ir līdz šim mūsu lielākais projekts,” stāsta I.Cinkuss, kurš Baha Augsto mesu pirms diviem gadiem atskaņojis ar Valsts akadēmisko kori Latvija un orķestri Rīgas kamermūziķi. Sešos gados, kopš viņš vada kamerkori Ventspils, jau atskaņota J.S.Baha Jāņa pasija un vairākas motetes, V.A.Mocarta do minora mesa un Rekviēms, G.F.Hendeļa Mesija, M.A.Šarpantjē lielopusi un pat britu baroka vecmeistara H.Pērsela opera Didona un Enejs, ko diriģējot Cinkuss paspēja pats atveidot Eneja lomu. “Es to redzu kā skolu sev un dziedātājiem. Arī klausītāji to novērtē, jo profesionālie kori uz Ventspili nebrauc, un Baha mesu vispār Latvijā neatskaņo bieži. Tāpēc vispār sāku šeit strādāt,” I.Cinkuss par pamatuzdevumu izvirzījis parādīt Ventspilī lielos, izcilos mūzikas opusus. Si minora mesa ir grūtākais un apjomīgākais, taču arī interesantākais projekts.

Kamerkorī Ventspils iesaistīti visi pilsētas profesionālie mūzikas spēki: citu koru diriģenti, mūzikas koledžas skolotāji un studenti. “Ļoti gribu dot viņiem iespēju izdziedāties visu pasaules dižgaru lielākos gabalus. Tiem netiec klāt, ja nedziedi profesionālā korī, kādi mums ir tikai Rīgā. Bet arī citur Latvijā ir daudz mūziķu, kuri degtu tos izpildīt. Koris Ventspilī radīts, lai attīstītu pilsētā profesionālo muzicēšanu,” diriģents paskaidro. Lai sagatavotu divas stundas ilgstošo mesu, strādāts jau pusgadu, intensīvi mēģinājumi notiek tikai reizi nedēļā.

Vispirms — piedāvājums

I.Cinkuss nenožēlo, ka uzsākot darbu Ventspilī, aizgājis no Radio kora, kurā dziedāja un diriģēja senās mūzikas programmas. “Ir pēdējais laiks vest mākslu ārā no Rīgas. Un nevis tikai importējot Rīgas māksliniekus uz koncertiem, bet attīstot savu, vietējo kultūras produktu.” Sākumā piebraukājis kā “kundziņš no Rīgas”, kas novada mēģinājumu, uzklausa vietējās tenkas un pastāsta galvaspilsētas jaunumus. “Es jutu, ka šādā veidā nespēju ietekmēt mūzikas procesu. Gribēju, lai kopā muzicējot radām mūzikas domāšanu, kas pa straumēm aiziet uz citiem koriem, uz mūzikas koledžu,” diriģents atminas. “Kad sākām, publikas bija maz un sabiedrībā valdīja skepse, bet tagad visi mūsu baznīcas koncerti bijuši klausītāju pilni. Piedāvājums rada pieprasījumu, nevis otrādi,” viņš ir gandarīts. Baznīcas koncertus kamerkoris Venstpils piedāvā bez maksas, ar pašvaldības atbalstu, jo “tie, kuriem mūzika ir visvairāk nepieciešama, nav tie maksātspējīgākie” I.Cinkuss pārliecinājies, redzot pustukšos Rīgas mākslinieku vieskoncertus, uz kuriem jāpērk biļetes. “Vēl skumjāk ir, ka Ventspils mūzikas koledžā izskolotie talanti paliek Rīgā, jo Ventspilī viņiem nav ko darīt. Nauda tiek tērēta, mūzikas skola strādā, bet veidojas tukšums,” diriģents secina.

Lai talantiem būtu kur atgriezties, kopā ar kolēģi Collegium Musicum Rīga vadītāju Māri Kupču radusies ideja izveidot Ventspils kameroperu, kurā vēlas apvienot kamerkori Ventspils, kamerorķestri un solistu trupu, kuras resursi rodami Ventspils mūzikas koledžas pedagoģes, dziedātājas Karmenas Radovskas vadītajā operas studijā. “Piedāvāsim gan kora, gan kamerorķestra, gan kopīgus koncertus un izrādes. Īpaši vēlamies rīkot koncertus skolās,” I.Cinkuss uzsver, ka tas jo svarīgāk tāpēc, ka pilsētā taps jauna koncertzāle. Ir arī vīzija par augstākās muzikālās izglītības iespēju Ventspilī.

Uz K.V.Gluka operas Orfejs un Eiridīke pamata veidotā izrāde Orfejs, kuras pirmizrāde 31.jūlija vakarā Rātslaukumā atklās Ventspils pilsētas svētkus, būs topošās koncertorganizācijas debijas projekts. I.Cinkuss pats dziedās titullomu, priecājoties par kārtējo radošo sānsoli, kas ļauj izpausties ne tikai diriģējot. Pērn viņš Rīgā atveidoja lomu N.Gothama kameroperā Pilots, šosezon Nacionālā teātra izrādē Mērnieku laiki piedalījās kopā ar paša vadīto vīru kori Gaudeamus. Pērn Rēzeknes baroka festivālā viņš debitēja kā režisors, iestudējot Pērsela operu Didona un Enejs. “Sēdēju pie galdiņa ar lampiņu un bīdīju cilvēkus un attiecības. Tas bija kas pilnīgi jauns un man nenormāli patika!”. Diriģējot Gaudeamus, viņš paspējis aprīlī atskaņot S.Rahmaņinova Vesperes Daugavpilī un Liepājā. Un, protams, piedalīsies Dziesmu svētkos.

Avots

Iespējams, tikai pēc kāda laika tā īsti tiks novērtēts, cik būtisks kultūras dzinulis Ventspilī bijis izcilā angļu baroka komponista Henrija Pērsela operas Didona un Enejs koncertuzvedums, kas sagatavots pašu ventspilnieku spēkiem pilsētas un rajona virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Uzvedums pārsteidz gan ar izrādes dalībnieku — visu kamerkora Ventspils dziedātāju (ne tikai solistu!) māksliniecisko azartu, gan ar muzikalitāti, vokālo kultūru, kā arī baroka stila un “gramatikas” izpratni. Pašu gādāts un šūdināts ir arī scenogrāfiskais noformējums un zīmīgi antīkie kostīmu elementi, starp citu, no visvienkāršākās marles. Papildspēki no Rīgas ir tikai baroka orķestris Collegium Musicum Rīga ar tā vadītāju Māri Kupču pie Rīgas Doma kora skolas laipni aizdotā klavesīna. Ar pastarpinātu padomu “no attāluma” diriģentam palīdzējusi arī māksliniece Kristīne Jurjāne un režisors Uģis Brikmanis.

Šādi radītā operas koncertuzveduma pirmizrādēs Ventspils Livonijas ordeņa pilī, kas abas notika pērnvasar pilsētas svētkos, visiem skatītājiem vietu pat nepietika. Tas arī patiesībā bijis iemesls izrādi atkārtot vēl divas reizes pagājušajā svētdienā (26.II).

Lai arī īsto koncertzāli senajā, daļēji restaurētajā pilī vēl tikai gaida, uzvedums lieliski iederas apjumtajā pils iekšpagalmā. Telpas aptumšošanai stiklotais jumts no iekšpuses apslēpts aiz liela, nostiepta audekla — un izrādi var izdaiļot arī ar gaismu efektiem. Te saulaini (operas sākumā), te sarkani (ainā ar raganām), zaļi (medību skatā) vai metanītsidrabaini (vīzijas brīdī), tie pastiprina solistu un kora dziedājumā un skatuviskajos žestos atklātos emocionālos stāvokļus jeb tā dēvētos afektus un rada teātra izrādes atmosfēru.

Operā apdziedātos Vergilija traģēdijas motīvus par Kartāgas ķēniņienes un Trojas prinča neiespējamo mīlu solisti un koris tver ļoti tēlaini un izteiksmīgi, nebaidoties pārspīlēt. Tieši ar to viņi arī uzvar šajā spēlē, kurā, protams, nevarētu sacensties ar Džona Eliota Gārdinera vai citu baroka izrāžu veidotāju rīcībā esošajiem profesionāļu resursiem. Īsts atradums ne tikai Ventspilij ir Didonas lomas izpildītāja Ginta Siliņa, kura, izrādās, ir pašu vietējā kormeistare. Jauniņās dziedātājas sniegumā pārliecina atzīstama vokālā kultūra — precīzi un intonatīvi dzīvi izskan abas vokāli visai grūtās Didonas ārijas, it nemaz neatpaliekot no skatuviski un vokāli nesalīdzināmi pieredzējušākā Ivara Cinkusa, kurš atveidoja Eneja lomu.

Vokāli ne tik stabilas bija pārējās solistes — Vija Zīberga, Antra Kriņicina, Ieva Vizule, Sandra Klāviņa, Evija Avotiņa, Henisa Meiere, toties nevar nenovērtēt viņu spēju acumirklī pārslēgties dažādos tēlos, atveidojot te manierīgas galminieces, te groteskas raganas. Nevar nenoticēt kora artistiski uzburtajiem tēliem, kuros imitāciju polifonijas formu (ātra tempa kanonu, atbalsu) izpildījuma grēciņus pārliecinoši kompensēja vokālie “specefekti” — asprātīga tembrālā kariķēšana. Asprātīga atkāpe no partitūras ir arī orķestra glissando, kas acumirklī uzzīmē vētru. Kaut arī “bez pretenzijas uz izrādi”, dziedātāju intonācija, mīmika, žesti, apstādinātas dzīvo bilžu kustības (sastingusī deja) un visas telpas apdzīvošana trijos stāvos vērš koncertuzvedumu teatrālā notikumā. Vēlreiz jāuzsver, cik svarīgi ir, ka kaut kas tāds varējis tapt pašu spēkiem, nevis ataicinot koncertbrigādi no Rīgas vai Liepājas. Varbūt mūzikas kultūrai paveras perspektīva pilsētā ar tik daudzināto rītdienu?

Kamerkori Ventspils I.Cinkuss izveidoja 2002.gadā, lai aktivizētu profesionālās mūzikas apriti Ventspilī. Līdzās dažiem profesionāliem dziedātājiem korī dzied gan citu pilsētas koru diriģenti, gan mūzikas skolotāji, mūzikas koledžas studenti un amatieri. Četros gados, mēģinot reizi nedēļā (!) un sadarbojoties ar baroka orķestri Collegium Musicum Rīga, sagatavoti jau vairāki baroka un klasicisma lieldarbi — pat G.F.Hendeļa Mesija, Kronēšanas antēmi, M.A.Šarpantjē Te Deum un Ziemassvētku pusnakts mesa, vairākas J.S.Baha kantātes un Magnifikāts, arī V.A.Mocarta Rekviēms. H.Pērsela Didona un Enejs ir kora debija baroka operas žanrā. Iespaidīgi! Sevišķi, vēl ņemot vērā, ka tas ir mazbudžeta projekts, kuram daudz kas tapis “no nekā”.

Atliek tikai novēlēt, lai izdodas diriģenta nodoms padarīt kamerkori Ventspils par pusprofesionālu kolektīvu ar vismaz 12 algotām dziedātāju vietām, radot reālu alternatīvu (ne konkurenci) Rīgas profesionāliem koriem. Šis mērķis īpaši aktuāls kļuvis tagad, kad Ventspilī pieņemts lēmums par jaunas koncertzāles celšanu — tā būs muzikāli jāapdzīvo. Taču tas vairs nav diriģentam vienatnē veicams uzdevums.